Iztērptas miesas gulsies uz flīzētām grīdām.Dejas un klusuma taktējošās pieturzīmes.
Viņi murgaini vērpsies uz iemigušo skropstām,
Pirkstiem iegrimstot putekļos un varbūtībās.
Stiklotas sienas dendrāriju klaustrofobijai.
Serpentīns no debesīm griežas līdz ar zemeslodi.
Un, pulsēdami griežas cilvēku prāti, starpsienu rītausmās.
Pelēkzili putni laužas no pakrūtēm, līdz izsmēķi dziest.
Atklātnītes no ceļojumiem, kuros nekad nav būts -
Tā viens otru mīl, sitoties ar kulakiem pret atbildēm, bez jautājumiem.
Divi salauztie sadzija tai naktī par vienu,
Tā bija tā pati nakts, kurā izzuda mana siena līdzās tavējai.
Kurlmēma meitene dzied caur debesīm.
Tikai pusjēlās sajūtas dzimst un mirst pie horizonta
ar izplūkātiem spārniem.
Tā ir nepilnības pilnība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru